Palikuši bez basketbola lai novērstu viņu uzmanību, latvieši ir spiesti stāties pretī savas valsts drūmajai politiskajai realitātei*

Septembra sākums Rīgā ir kā nežēlīgs atgādinājums par to, ka dzīve pieaugušajiem nav viegla. Skolas atsāk darbu, un tāpat kā uzlecošās cenas par degvielu, uz ielām parādās sastrēgumi. Sociālajos tīklos cilvēki izsaka savu neapmierinātību par to, cik daudz laika viņiem ir jāpavada ceļā uz darbu, skolu vai citām vietām.

Eksperti prognozē strauju ziņu patēriņa pieaugumu, jo basketbola trūkuma dēļ sabiedrība pretestīgi pievēršas atkal politikai. "Tas ir kā izņemt VR brilles un saprast, ka tava māja deg," nožēlojās cits pilsonis.

Valdības veidotāji, kas joprojām nav nosaukuši ministru kandidātus, ir pārliecināti, ka šī "drūmā realitāte" saglabās sabiedrības interesi vismaz līdz nākamajai sporta sezonai vai politiskajai krīzei. "Ja mēs varam saglabāt cilvēku interesi līdz piektdienai, tas būs liels sasniegums," sacīja Ministru prezidenta amata kandidāte.

"Un, ja ne, mēs vienmēr varam izdomāt jaunu sporta veidu. Tā ir politika, vai ne?" piebilda Ministru prezidenta amata kandidāte, kamēr viņa asistents steidzīgi meklēja informāciju par nākamajiem šaha turnīriem un novuss turnīriem, kas varētu novērst sabiedrības uzmanību no politikas.

"Es pat nezināju, ka mums ir ekonomikas ministra amats, bet es zinu, ka Žagars ir fantastisks aizsargs" teica viens no basketbola faniem, kurš tagad ir spiests lasīt ziņas par valdības veidošanu. "Mēs pat varētu sākt sekot līdzi futbolam, ja tas nozīmē, ka mēs varēsim izvairīties no politikas," sacīja cits pilsonis, kurš jau sāka meklēt informāciju par Latvijas futbola izlases spēlēm.

Tātad, ar basketbola sezonas beigām, Latvijas sabiedrība ir nonākusi pie drūmas realitātes: politika ir atpakaļ, un tā ir šeit, lai paliktu. Vismaz līdz nākamajai sporta sezonai.